Par mājaslapu
Mājaslapas uzdevums ir iepazīstināt ar nelielas zinātnieku baltistu grupas, kura jau padsmitiem gadu strādā Lietuviešu literatūras un folkloras institūta 19. gs. – 20 gs. I puses literatūras nodaļā, zinātniskajiem darbiem un cita veida baltistikas un latvistikas darbību, informēt par pasākumiem (konferencēm, semināriem u.c.), ko organizēja un plāno organizēt šī nodaļa.
Galvenais literatūrzinātnieku baltistu grupu mobilizējošais faktors – ilglaika salīdzināmie baltu (t. i. lietuviešu un latviešu) literatūru pētījumi.
Par literārās baltistikas kā patstāvīgas komparatīvās literatūrzinātnes nozares sākumu Lietuvā jāuzskata fundamentālais Ķēstuša Nastopkas darbs „Lietuviešu un latviešu literārie sakari” (1971). Vēlāk šī nozare tika stipri attīstīta un jaunas perspektīvas tai atklāja Silvestra Gaižūna raksti un darbība. Grāmatas „Kultūras tradīcijas baltu literatūrās. 20. gadsimta paralēles un kontakti” (1989) „Priekšvārdā” viņš raksta, ka grāmata ir „iecerēta kā ievads literārajā balstistikā, kurā iezīmēti galvenie šīs zinātnes virzieni un perspektīvas”.
Nastopkas grāmatu laida klajā izdevniecība „Vaga” kopā ar toreizējo Lietuviešu valodas un literatūras institūtu. Tā literatūrzinātniskās darbības pārņēmējs un turpinātājs ir Lietuviešu literatūras un folklora institūts, kurā pēdējos gados sistemātiski un kompleksveidīgi tiek attīstīta literārā baltistika.
* * *
Galvenie literatūrzinātnieku baltistu grupas mērķi:
Mājaslapas uzdevums ir iepazīstināt ar nelielas zinātnieku baltistu grupas, kura jau padsmitiem gadu strādā Lietuviešu literatūras un folkloras institūta 19. gs. – 20 gs. I puses literatūras nodaļā, zinātniskajiem darbiem un cita veida baltistikas un latvistikas darbību, informēt par pasākumiem (konferencēm, semināriem u.c.), ko organizēja un plāno organizēt šī nodaļa.
Galvenais literatūrzinātnieku baltistu grupu mobilizējošais faktors – ilglaika salīdzināmie baltu (t. i. lietuviešu un latviešu) literatūru pētījumi.
Par literārās baltistikas kā patstāvīgas komparatīvās literatūrzinātnes nozares sākumu Lietuvā jāuzskata fundamentālais Ķēstuša Nastopkas darbs „Lietuviešu un latviešu literārie sakari” (1971). Vēlāk šī nozare tika stipri attīstīta un jaunas perspektīvas tai atklāja Silvestra Gaižūna raksti un darbība. Grāmatas „Kultūras tradīcijas baltu literatūrās. 20. gadsimta paralēles un kontakti” (1989) „Priekšvārdā” viņš raksta, ka grāmata ir „iecerēta kā ievads literārajā balstistikā, kurā iezīmēti galvenie šīs zinātnes virzieni un perspektīvas”.
Nastopkas grāmatu laida klajā izdevniecība „Vaga” kopā ar toreizējo Lietuviešu valodas un literatūras institūtu. Tā literatūrzinātniskās darbības pārņēmējs un turpinātājs ir Lietuviešu literatūras un folklora institūts, kurā pēdējos gados sistemātiski un kompleksveidīgi tiek attīstīta literārā baltistika.
* * *
Galvenie literatūrzinātnieku baltistu grupas mērķi:
- veikt baltiskās un nacionālās pašapziņas pētījumus lietuviešu un latviešu literatūrās, apskatot to daudzveidību, unikalitāti un universalitāti, apziņas izmaiņas baltu (e)migrācijas literatūrā;
- attīstīt lietuviešu un latviešu literatūru imagoloģijas pētījumus, lai atklātu baltu savstarpējo recepciju, literatūrās sastopamos priekšstatus par citām valstīm un kultūrām;
- attīstīt fundamentālus salīdzināmi tipoloģiskos pētījumus, kuri uzsvērtu svarīgākās lietuviešu un latviešu literatūru attīstības kopīgās un specifiskās iezīmes, dažādu abu baltu literatūru kontaktu tendences, aktualizējot sakarus ar citu valstu – īpaši Baltijas reģiona valstu – literārajām tradīcijām.
